Respekts: Vīrietis viens pats iestāda 1,360 akrus meža.

akri

Bieži esmu lasījis “varonīgus” rakstus, kuros cilvēks ir izdarījis kaut ko varonīgu, bet parasti tas ir pret otru cilvēku vai grupu, un reti ir kāds, kas dara kaut ko dabas labā. Es nezinu vai tā ir pareizi, bet dažreiz man gribas teikt, ka es cienu vairāk dabisko vidi, nekā cilvēkus. Grūti izteikt to prieku, ko gūstu, kad lasu, ka kāds gadiem ilgi dara labas lietas dabas labā. Tagad pastāstīšu par šo, unikālos cilvēku, kas nav veltījis pūles un laiku dabas labā.

Vairāk kā pirms 30 gadiem, jaunietis vārdā Jadav “Molai” Payeng sāka sēt sēklas neauglīgā zemē, viņa dzimtās vietas tuvumā, Indijas Assam reģionā.

Bija 1979. gads, plūdu laiks, kura laikā uz smilšu sēkļa tika izskalotas ārkārtīgi daudz čūsku. Kad Payengs (tad viņas bija tikai 16) atrada viņas, tās visas bija beigtas.

“Čūskas bija nomirušas no karstuma, tās nebija tikušas ēnā. Es apsēdos un raudāju pār viņu nedzīvajām formām,” Payengs stāstija Indijas redakcijai.

“Tā bija asinspirts. Es paziņoju meža departamentam un jautāju vai viņi nevar šeit iestādīt mežu. Viņi teica, ka nekas šeit neaugšot. Tā vietā viņi teica, lai es pamēģinu šeit izaudzēt bambusus. Tas bija sāpīgi, bet es to paveicu. Neviens mans nepalīdzēja.” Teica Payengs.

Tagad tā neauglīgā smilšu zeme ir aizvietota ar 1,360 akru lielu mežu, mājas daudziem tūkstušiem koku šķirņu un ar apbrīnojamu dažādību ar putniem, pērtiķiem, ziloņiem, tīģeriem, pērtiķiem.

Mežs, saukts arī par Molai mežu, kā tās radītāja iesauka, ir viena cilvēka stādīts, tīrīts, kulitvēts, laistīts, zāģēts, kopts. Visu to darīja Payengs, kuram nu ir jau 47 gadi.
Payengs visu savu mūžu ir nodzīvojis izolēti, dzīvojot viens, tuksnesī, pavadot ik dienu kopjot un stādot mežu.

Tagad Payengs vēl aizvien dzīvo mežā. Viņš dala mazu mājiņu ar viņa sievu un trim bērneim un priekš iztikas viņš pārdod govju un bifeļu pienu.
Iespējams, ka Payengs ir izveidojis lielāko mežu, kas atrodas upes vidusdaļā.

Vietējie gribēja izcirst šo mežu, bet Payengs draudēja, ka nogalinās viņus, ja viņi pieskarsies mežam, dzīvniekiem, putniem. Payengam mežš ir kā paša bērns.

Respekts, respekts no visas sirds un novēlu viņam to visu labāko 🙂

akri
akri
akri

Elvis Meistershttps://www.system32.lv
Elektriķis, datoriķis, Interneta mārketinga iesācējs vienā personā. Patīk fotografēt. Rakstu to, ko domāju, neatkarīgi no citu domām.

Related Stories

Discover

13000 kilometru caur Eiropu ar busiņu – Ievads

Vēl pirms trīs mēnešiem nekādīgi nevarēju iedomāties, ka visu vasaru pavadīšu automašīnā,...

Pārejam uz latviešu valodu un kas jauns mūsu ceļojumos

Sen nekas nav rakstīts par to, kas īsti notiek ar mums, kur esam un...

Our first video with our traveling highlights.

In the beginning, we were 4 travelers, but after various events, two our friends...

Girl with a chicken on her shoulder

Let's play that famous game called "Never have I ever." Alright, I'll start. Never...

Pastries for hungry travelers

It's funny how our friends from Latvia just keeps asking questions like - "Isn't...

Climb Forest, Climb

You can hear somewhere near the sound of water reflecting the surface of the...

Popular Categories

Comments

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.