Vēl pirms trīs mēnešiem nekādīgi nevarēju iedomāties, ka visu vasaru pavadīšu automašīnā, braucot pa Eiropas valstīm, kur nu vēl, ka gulēsim mašīnā.

Tagad, kad esam atpakaļ, nožēloju, ka nebraucām jau agrāk šādā piedzīvojumā.

Sāksim visu no sākuma.

Šā gada maijā izlēmām, ka jādodas ikgadējā ceļojumā, tikai šoreiz gribējās ko savādāku, ko nebijušu. Prātojām un izdomājām, ka varētu braukt ar mūsu ikdienas auto, Jeep. Jau sataisijām tā lai var iekšā gulēt un nospraudām datumu kad izbrauksim (bez plāna un maršruta utt, jo tā mēs parasti darām, bez jebkāda plāna). Kopš domas par braukšanu ar Jeep mani nepameta maza šaubu sajūta, jo tomēr šī ir amerikāņu automašīna, kuru ne visi prot labot, un bija 4.7 litru benzīna motors, ar gāzi protams. Lielākais mīnuss bija, ka ar pilnu bāku varētu nobraukt 280-300km, kas nozīmē, ka ik pēc 200km jau būtu jāmeklē kur pildīties. Nebūtu īpaši ērti, it īpaši zinot to, ka braucam pārsvarā pa maziem ceļiem vai bezceļiem.